08:19 pmes īsti nevaru saprast, man patīk šādas dienas vai nē. neko prātīgu es tā arī neesmu izdarījusi, jo kāju & roku kārtībā savešana, kārtējais brauciens uz skolu, lai noslēgtu pēdējos rēķinus ar bibliotēku un pastaiga pa veikaliem trīs stundu garumā pēc aizmirstām lietām neskaitās. man ir briesmīgi sāpoša galva, ballīte pēc pusotras stundas un ideja dāvanai, kas vēl ir jārealizē. un nekam vairs nav spēka, arvien vairāk sāk likties, ka tas miegs nekam neder, jo seriously, nekāda atpūtusies es no rītiem nejūtos. un vēl es pilnīgi visu pēdējā laikā kavēju, un vispār, kur lai svin Jāņus? (it kā tur būtu, ko svinēt, lol)kad es izstiepju rokas taisni uz augšu, lāpstiņas tā kā palecas un nokrakšķ. baigi jocīga skaņa. |
running to stand still
June 18th, 2009
10:55 pmman ļoti patīk ķimerēties un taisīt pašai dāvanas draugiem dzimšanas dienās. piemēram, tikko pabeidzu improvizētu fotoalbumu Ievai dzimšanas dienā, pašai prieks un gribas papliķēt sev pa plecu par izdomu un visnotaļ jauko noformējumu. un interesantākais šajā faktā ir tas, ka skolā ķimerēšanās un visādu jocīgu lietu taisīšana no papīra man nekad nepadevās un nepatika, pat reizēm lika sajusties tā, it kā manas rokas būtu radītas vien mehāniskam darbam, nevis radošām izpausmēm.bet vispār ar brāli, kurš ar katru gadu paliek arvien krutāks, tagad jau braukšu pie viņa ciemos uz Ženēvu, salīdzinājām, ko kuram vidusskola ir devusi. viņš, kā izrādās, vidusskolas gados ir izkopis savu slinkumu, es toties esmu apguvusi skill'u, kā novilkt visu līdz absolūti pēdējam brīdim un vienalga izkulties sveikā. (piemēram, tagad man jau sen bija jābūt ciemos, bet gan jau nekas, jo ciemos iešu ar konfektēm, un ciemiem ar saldumiem jau visu piedod) |
Powered by Sviesta Ciba