sācies lielais Nekas.

guļu pieklājīgi daudz. un pie atvērtiem logiem. mammīte zvana no Barselonas un prasa, kā es uzrakstīju savu latv.val eksi, uz ko es atbildu, ka slikti laikam, taču man slikti latv.val ir jebkura atzīme, kas zemāka par 8. nosacīti slikti. bet es vēl neko nezinu.

vakar vakarā uzliku Braxton'es gabalu Unbreak my heart, apķēru Paiju un gaudoju viņai ausī ''Say you love me again''. viņa man par to koda nost degunu.

sāku domāt par ģitāras atsākšanu - kaut kas tajā visā mani tomēr pievelk, jā.

šodien pat atcerējos, ka vienā hektārā ir 100 āri, savukārt vienā ārā ir 100 kvadrātmetri, so vienā hektārā ir 10 000 kvadrātmetri, dooh.

liekas, ka viss ir kārtībā.

sestdien biju ļoti patīkami pārsteigta, noskatoties Metropolis. domāju, ka 1927. gadā šai filmai bija daudz lielāks spēks, bet nu es jau esmu tehnoloģisko iespēju iespaidots bērns. taču tomēr, tomēr arī naivi specefekti joprojām iedarbojas.

nez kāpēc klasesbiedri ir iedomājušies, ka es varētu būt gudra. c'mon, tā taču esmu ES - meitene, kura vakar bāza galvu saldētavā. ko jums vajag no manis?