man vienmēr ir bijušas grūtības izvēlēties apģērbu. kaut kad sāku iegādāties tikai tādas drēbes, kurās varu pazust, un tagad tādi tērpiņi sastāda lielāko daļu mana skapja satura. es esmu mēģinājusi, tiešām esmu mēģinājusi sevi piespiest nopirkt drēbes, kuras man vismaz, well, pieskaras, bet parasti tas pie laba gala nav novedis. es taču pati saprotu, ka es nevaru staigāt maisos, bet cita veida drēbēs es vienkārši nejūtos labi. Līga man jau ir piesolījusi vest šopingā, kurā man būs aizliegts pirkt savus tipiskos tērpiņus. nē, nu nav jau tik traki, ka es tikai lielos maisos staigāju, ir dienas, kad es apvelku kaut ko mazliet ciešāku, bet, kā Līva šodien teica, pēc tādām dienām nāk 5 reabilitēšanās dienas. lai gan.. nu svarīgākais taču ir, lai es justos normāli, bet nu diskomforta sajūta mani pavada arvien biežāk.

tas viss šovakar ienāca prātā, jo rīt jāmēģina apģērbties pēc iespējas tipiskāk, bet mans skapis pilns ar hipijkleitām un tunikām