viena no tām nedēļām, kad viss krīt ārā no rokām.

vakar aplēju darba datora klaviatūru ar ūdeni.
iemetu telefonu izlietnē, kamēr vēl tajā bija atvērts ūdens krāns.
šorīt arī saplēsu pēdējo vīna glāzi, liecoties pēc koka lāpstiņas.
un likās, ka visas lauskas savācu, bet, izrādās, ka nē, ko secināju, kad pamatīgs gabals iedūrās papēdī. tā kā vienlaikus tīrīju avokado brokastīm, vajadzēja vispirms to pabeigt, bet tikmēr no vienas mazas traumiņas paspēja izveidoties visnotaļ milzīgas asins peļķes. stāvēju virtuves vidū ar avokado uz rokām, asiņojošu pēdu un kaķiem, kuriem vienkārši viss ļoti sāka interesēt, un nācās vien skaļi smieties. un darba filmu skatīties no mājām, kamēr viss drusku norima.

viena no tām nedēļām, vārdsakot. jo ir reizēm tādas nedēļas, kad visas rokas ir kreisās rokas, visi galdu stūri pēkšņi gadās ceļā, un visi avokado, kas tikko no veikala atnesti, ir jau sabojājušies.