clowns
naktī vēl ilgi lasīju Mērnieku laikus, un no rīta pamodos, jo bērni bija sākuši skraidīt augšā lejā, cērtot durvis no visa spēka ciet. Paija joprojām nav neko piedzemdējusi, kinda freaky, guļ tik un sten. sapņos es redzu visādus cilvēkus, ar kuriem ikdienā maz runāju vai nerunāju vispār, bet sapņos, tur gan mēs triecam tādas pļāpas, ka maz neliekas. man ir iepaticies rakstīt vēstules, varbūt tu, draudziņ, arī gribi, lai es tev uzrakstu vēstuli? to īsto, ne elektronisko. nē, nē, es zinu, elektroniskās vēstules arī var būt īstas, reiz no tām pat izauga mīlestība, bet tās, ar roku rakstītās, ir mīļākas. un dzīvākas. arvien vairāk laikam tomēr tuvojos tai meitenei, kura man tagad default picture icon, Goldfrapp joprojām iepriecina, man uz rītdienu ir jāizlasa kaut kādi pārākie kluči par Kurzemes - Zemgales hercogisti, bet es gribu tikai apaut kājas un iet pastaigā pa saviem Bieriņiem. ārā ir skaista saule, un liekas, vētra ir pārdzīvota gana rāmi. Monika nākamnedēļ būs Rīgā, es vakar saņēmu lieliskāko apsveikuma kartīti so far, uz kuras bija rakstīts Dzīve ir skaista, un Laiņuks apakšā bija pierakstījis lol. lol ir jaunais top-vārds, un es tagad iešu vārīt kafiju, jāķeras klāt tiem Mērnieku laikiem. noskatījos filmu vakar, Cilinskis līdzās Pūcītim un varbūt vēl kādam ir mana latviešu aktieru topa virsotne, nezinu, kas ir tik ļoti mainījies, bet 21.gs. sākuma vīriešiem kaut kas ļoti trūkst, salīdzinot ar pagājušā gadsimta vidu. i'm just wondering, liekas, tas ir tas, ko kādreiz sauca par iznesību.