vienīgās negatīvās sajūtas praida sakarā ir saistītas ar to, ka, šķiet, pārkarsu saulē un tagad jūtos ļoti, ļoti slikti. divas stundas pamarinējos gultā, varētu lūkot iet atkal kaut kur tālāk.

bet vispār - neticami, negaidīti skaists pasākums. tāda deju balle uz Brīvības ielas, un šķiet, ka praids ir vienīgais lielais pasākums, kurā ir tiešām tāda ļoti inclusive sajūta. ne par to, ka mēs te esam kaut kā pret citiem, bet mēs te svinam esamību, ja gribi svinēt, nāc bariņā.

mans pirmais rīgas praids, citiem vārdiem sakot. 2015. gadā es to sestdienu pavadīju, darbā skatoties filmas par revolūciju.