Es pilnīgi noteikti nepārzinu latviešu kino tik labi kā tu, bet ar manām ierobežotajām zināšanām Aloizs Brenčs liekas tāds kā latviešu kino Dagnija Zigmonte: savulaik ļoti populārs, jo veiksmīgi ķēra vilni un tīri eleganti piegādāja to, kas cilvēkiem patika, taču tieši šī paša iemesla pēc mūsdienās vairs nav necik aktuāls. Autentisks septiņdesmito un astoņdesmito vilnis vairs cilvēkus neinteresē, labākajā gadījumā viņi varbūt grib kaut kādu viltus nostaļģiju, bet tur ir pārāk daudz attiecīgā laika reāliju, lai to tā pasniegtu. Savukārt līdz kaut kādam pārlaicīgam līmenim tā arī neaizvelk.