kamēr internetos kārtējo reizi strīdamies ar seksistiem vulgaris, latviešu brašuļiem, kuriem liekas, ka dažādība nominēto filmu starpā un tas, ka - gasp - jau piektā sieviete Oskaru vēsturē ir nominēta labākā režisora godam, ir tikai nodevas politkorektumam, priekpilni atceros vakardienas sarunas ar Markusu, kuru ietvaros pilnīgi mierīgi apspriedām seksismu darba vietā. viņš, piemēram, ļoti priecīgi un lepni stāstīja par savu priekšnieci, kura ņem savu 8 mēnešus veco bērnu uz svarīgām tikšanās reizēm ar bankām, un visi uz maiņām bērnu tur klēpī, un visi ir priecīgi un shit gets done un nobody gets hurt.

sapuvusī citadele Vācija tātad, kuras dēli jūtas mierīgi un pārliecināti, runājot par tādām tēmām kā dzimumu līdztiesība.