vakar galu galā neko daudz neparakstīju, bet sakārtoju māju, saliku galdus atpakaļ, saliku dīvānu, kur tam jābūt, saliku mantas aiz skapja un saliku nevajadzīgās lietas zem gultas, spēlējos ar kaķiem un mazgāju veļu, un tagad ir tik jauki sēdēt pie logiem un skatīties uz centra mājām, un rakstīt ar lielo kafijas krūzi, un ir tik jauka sajūta - tā, it kā es tiešām būtu atgriezusies mājās.

nākamvasar jāremontē virtuve. mēģināšu nesatraukties pirms laika, bet tas, ka tā būs vēl šausmīgāka pieredze par šo, ir jau skaidrs.