šorīt mājās nonācu vēl neparastākā laikā nekā parasti, proti, pusdeviņos no rīta, jo tomēr izdomāju, ka jāmēģina jaunas lietas savā dzīvē un tiešām pavadīju visu nakti, skatoties McGregor v Mayweather cīņu, un, lai sagatavotos visam pasākumam nopietnāk, kāds no apmeklētājiem bija paņēmis līdzi grāmatu The Secret, ar kuru arī vakara laikā iepazinos. jāsaka godīgi, baisa tufta, kas ir tik pašsaprotamas lietas, patiesībā viena vienīga ideja, kas izstiepta pa visu grāmatu. ļoti, ļoti interesē, kā viņi šo aforismu krājumu uztaisīs par filmu, kurai, ja nemaldos, jāiznāk nākamgad. bet cīņa bija pārsteidzoši interesanta, pārsteidzoši skatāma (vismaz man, jo vispār tiešām riebjas skatīties profesionālo sportu, tad jau daudzreiz labāk vienkārši iet uz stadionu un atbalstīt dzīvajā) un pārsteidzoši īsa. nu, tāda baigā ņemšanās un viss ir cauri kādā pusstundā.

un, kaut arī pie šāda ritma esmu drusku pieradusi ar garajām bāra naktīm, jāsaka godīgi, ka šis ir ļoti, ļoti grūti. un riebīgi. bet miegs ir tik jocīgs jebkurā gadījumā, ka tur jau vairs nav ko glābt bez maz vai.