par jaunajiem sākumiem runājot

jūlijs bija smags, tiešām. taču vienlaikus jūlijs bija viens no barojošākajiem mēnešiem ļoti ilgā laikā. teju katru dienu notika kas tāds, kas manu jau tā trauslo komforta zonu pabrucināja vēl vairāk, ļoti daudz skumju un ļoti, ļoti daudz iedvesmojoša spēka no sevis, no draugiem, no cilvēkiem man apkārt.

bet galvenais, liekas, tomēr ir tas, ka es tiešām mācos būt tuva ar cilvēkiem. reāli mācos, jo acīmredzot šī prasme ir bijusi tik periodiska un tik neuzticama, ka tās drīzāk nav bijis nekā ir. un diezgan bieži liekas, ka es pati īsti neesmu bijusi klātesoša kaut kādos notikumos, ieskaitot laika pavadīšanu ar citiem.

un te nu mēs atkal esam. mājās joprojām ir remonts, man ir jāstrādā gultā (kas man actually vienmēr ir riebies), un ir tāda ļoti skaista, mierīga sajūta. aiz loga ik pa brīdim kaut kur iedunas vilciens un pagalma kaķi, un augusts, domāju, būs daudz vairāk mans mēnesis nekā pēdējie divi.