no rīta sēdēju Rīgas lidostā pie loga, ārā spīdēja saule, viss bija tāds skaists un drusku trausls, un tad man lidmašīnā likās, ka es vai nu izvemšos, vai noģībšu, vai man pārsprāgs galva, vai viss kopā, jo es taču zinu, ka alus vakarā pirms lidošanas nav forši, es taču zinu, ka man riebjas agrie lidojumi, un šis bija mega agrs - 6.30 no rīta, es taču to visu zinu, bet vai ta es nu būšu tā, kas kaut ko ar šīm zināšanām darīs, hah.
bet no rīta bija tā skaistā sajūta, ko kādu laiku nebiju sajutusi, proti, ka es būtu lepna un pretty excited, ja es sevi tādu tagad redzētu pirms pāris gadiem. ceļā uz savu pirmo starptautisko konferenci, turklāt Londonā, turklāt satikt draudziņus, šodien ar Ditu vakarā iesim uz teātri un tā, un tas ir tieši tas, ko kādreiz tik ļoti esmu gribējusi, ko arī tagad tik ļoti gribu. šī te plašuma un mēroga sajūta, kuras reizēm pazūd, ja ieslēdzos savā Vecrīgas - tuvējā centra kvadrātiņā.

un savukārt Frankfurtē līst lietus un ir auksts, beidzot atradu rozetes kaut kādā stūrī un varu izlikties, ka varu pastrādāt. bet laikam jau jāsaka, ka laiks, kad varēju lidostās un lidmašīnās strādāt, nu ir pagājis, tagad šīs ir telpas, kur es vienkārši skatos tālumā un aizeju pilnīgā pašplūsmā.

un vēl, gribētu vairāk ceļot kopā, mazāk viena. been there, done that. tagad būtu jāmācās kopība.