man ļoti patīk mūsu jaunais teorijas vakarskolas projekts, ļoti. un šī vakara diskusija, kas kaut kā aizslīdēja drusku citos virzienos, nekā bija plānots, jau atkal palīdzēja sajusties sa-iedvesmotai. jāiet un jādara lietas, un, jo ilgāk paliec pie tām lietām, ko dari, jo vieglāk arī paliek. kaut kā tā.

un šovakar kaut kā viens no tiem vakariem, kad ļoti skaisti saslēdzās lietas un domas. teorijas vakarskolā runātais saplūda ar kādu sen iekavētu darba uzdevumu - izdomāt diskusijas tēmu vienam no CM notikumiem, un pēkšņi tik daudz skaidru spuldzīšu iemirgojās virs pašas galvas.

citiem vārdiem sakot, diezgan saspringts periods. šo to esmu atrisinājusi, piemēram, nu man ir lektors šī gada CM laidienam, konkursa programma ir ceļā uz tapšanu par lieliskāko konkursa programmu, kāda man ir bijusi, un visi darbi kaut kā smuki savienojas pa punktiņiem. šodien arī Norvēģija atsūtīja biļetes, lai jūnija vidū mani aizvestu uz viņu festivālu kūrortpilsētā pie jūras, kam vajadzētu būt dikti skaisti, un ir tāda laba sajūta, ka, kaut arī pašai tā neliekas, es tomēr kaut kā progresēju un eju uz priekšu. jo tas jau ir visizaicinošākais, ne - nodrošināt, ka tiešām arī attīsties, kad viss ir tevis paša rokās.