manam telefonam ir saprāts pašam par sevi, to jau esmu pamanījusi un aptuveni ar to esmu samierinājusies.
piemēram, telefons nu ir sācis pašdarbībā pārtraukt (ne tikai nepatīkamas) telefona sarunas - runājam pa telefonu, pēkšņi saruna pārtrūkst. neveikli nākas atzvanīt un taisnoties.
bet vakar saskāros ar telefona jaunāko meistarstiķi: kāpu ārā no mašīnas, pēkšņi dzirdu somā mammas balsi - tā visnotaļ skaļi turklāt. izrādās, ka telefons pats par sevi ir ne tikai pacēlis mammas zvanu, bet arī nospiedis, lai tas iet uz skaļruni, nevis normāli klausulē, tāpēc neveikli gāju pa ielu ar savas mātes balsi pavadā, jo uz atslēgšanas ieteikumiem telefons, protams, nereaģēja.


bet citās ziņās ir tā, ka esmu noķērusi sezonas standartu - saaukstēšanos, pēc vakardienas rīta darbiem pa pilsētu nolikos gulēt un pamodos tikai vakarā, dzeru daudz sulu un vismaz šodien varu pastrādāt, toties vakar sāku skatīties Dirk Gently, pagaidām neesmu sajūsmā, jo liekas, ka seriāls nevar uztvert to D. Adamsa dzirkstošo absurdu, kaut arī holistic assassin ir lieliski padevies tēls, un noskatījos Spotlight, kas pārsteidzoši patika un uzrunāja. jo vienmēr ir patīkami saskarties ar filmām, kas strādā un gūst milzu iespaidu stāsta, nevis fancy efektu dēļ.