vakar no rīta gāju mājās no zobārsta kabineta, pa ceļam ļoti izbaudot rītu, gaismu un to maģisko sajūtu, ka nekur nav jāsteidzas, jo liekas - viss pasaules laiks ir manā rīcībā.
savukārt šodien, konkrēti tagad, ir tāda viegla panika, jo rīt ir jāprezentē kaut kādas pirmās lielās idejas, rīt ir arī jāatrisina pāris iesāpējuši un teju jau iekaisuši darba jautājumi, rīt ir tik lieli plāni, un jo vairāk domāju par to, cik daudz jāizlasa, jo vairāk liekas - trūkst elpas.
tāpēc darīšu to, ko protu vislabāk, haha - iesim skatīties Arrival, jo ir taču svētdienas vakars, ir kaut jāizdara kaut kas skaists.