un vēl, gribēju pierakstīt, ka ļoti rekomendēju un iesaku Dairas Āboliņas grāmatu par Streiču - tik ļoti lieliski apjomīgs pētījums par kino personu Latvijā vairākās desmitgadēs ar plakātiem, fotogrāfijām un intervijām, kā arī ļoti precīzām piezīmēm malās un zemsvītrām, tas ir diezgan superīgi un kaut kas tāds, kā mums noteikti līdz šim ir daudz trūcis.
un nevajag uztraukties, būs arī par citiem, Olafs, piemēram, ļoti grib uzrakstīt kaut ko lielu par Aloizu Brenču, kuram 2019. gadā ir liela jubileja, nākamgad būs Rolandam Kalniņam 95, kas arī sauc pēc lieliem pētījumiem un apskatiem, un, kaut arī man reizēm riebjas tas, kā runāt par kāda īsta, dzīva cilvēka daiļradi riskē aiziet šī īstā, dzīvā cilvēka godināšanā (brīžiem tas ir aizdomīgi, kā Streiču konkrētas sabiedrības grupas labprāt ieceltu svētā kārtā), es sāku skaidri redzēt, kā skatīties uz kaut ko tik nepētītu un neizprastu kā Latvijas kino telpa caur konkrētu personību prizmu var būt ļoti iedarbīgi.
vārdsakot, ļoti iesaku. grāmata, starp citu, ir ļoti lēta, it īpaši ņemot vērā tur ielikto materiālu vērtību un to milzīgo apjomu, tomēr tur ir eseja un intervija pie katras no 22 filmām - piem., Jānis Roze pārdod par nepilniem 16 EUR.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: