šogad, iespējams, pirmo reizi ļoti ilgā laika posmā es vispār atzīmēšu 18. novembri tā nopietnāk - iešu uz valsts apbalvojumu piešķiršanas ceremoniju Rīgas pilī, man ir oficiāls ielūgums no Prezidenta kancelejas un viss ir tā ļoti nopietni, jo kolēģi apbalvos prezidents par ieguldīto darbu.

un tad nu es kaut kā fonā visu laiku risinu domas par patriotismu un tamlīdzīgi, it sevišķi tāpēc, ka vakar bija ļoti nepatīkams strīds, kurā es tiku nosaukta par izlepušo liberāli, kurai vienalga par Latviju, un man tas ir tā apnicis. bet ko nu par to.

gribēju teikt, ka nu jau man vissvarīgākais liekas tas, lai mēs beidzam dzīvot kaut kādā apokalipses priekšnojautu virpulī. šodien, piemēram, apkārt klīst kārtējais raksts par to, ka Krievija iebruks Latvijā, bet šādi raksti ir bijuši tik ļoti, ļoti regulāri, šādas runas es personīgi atceros vismaz kopš kāda 2007. gada, ja ne pat ātrāk, vienkārši ātrāk mani tas neinteresēja. visi delfu aculiecinieku stāsti par to, kā visiem šausmīgi dara pāri un turpinās darīt vēl vairāk, tā ir tāda kliegšana istabā ar izcilu atbalsošanos, kas vienkārši notrulina maņas, rada tādu nepārejošu paniku un vieglu nelabumu, kā arī smagu neticību nākotnei, un vienlaikus pavisam paralizē dažādas iespējas pret kaut ko protestēt un iebilst, kad tiešām konkrēti sūdi ietriecas konkrētos ventilatoros. piemēram, tagad, kad ir šis te ārprātīgais un ļoti, ļoti nedraudzīgais mikrouzņēmuma nodokļa bardaks. bet, tā kā maņas ir notrulinātas un liekas, ka viss jau tik un tā ir slikti, tad neceļas rokas pat kaut ko darīt, jo liekas, kāda jēga, tik un tā Krievija tūlīt iebruks.
bet tā taču nevar dzīvot.

mani, protams, ļoti daudz kas biedē, mani biedē tā tabula, ko nesen pa acu galam redzēju un kurā Latvija ir visaugstākajā vietā neiecietības ziņā. mani biedē tas, cik viegli cilvēki padodas. mani biedē tās idejas, ka šo vietu kārtējo reizi varētu pa kluso kādam ietirgot 'mīļā miera' labad. bet man liekas, ka kliegt uz riņķi un apdullināt sevi un apkārtējos ar to arī ne pie kā laba nenovedīs. tāpēc jau atkal es atgriežos pie domas, ka ir jāievieš interneta vietņu diēta. tāda vieglas apokalipses noskaņa ir diezgan sarežģīts stāvoklis, kurā uzturēties ilgtermiņā. it sevišķi ja tā realitāte jau nav nemaz tik melna, kā varētu likties, ir tikai apokaliptisko noskaņu aizmālēts skats.