lietas, kas pagaidām ir notikušas:

satiku tanti (lietu vienkāršošanas vārdā turpmāk viņu saukšu vienkārši par tanti, jo ''mammas māsīca'' izklausās too complicated), biju ciemos pie viņas ģimenes, viņa arī aizveda mani uz Toni Braxton koncertu, kā arī nākamajā dienā izdzīvojos pa pludmali un Freeport thrift shop, nopirku pāris lieliskus diskus, grāmatas un svārkus. diezgan fascinējoša pieredze.

bet tas koncerts bija visnotaļ jauks, uzreiz var just profesionalitāti un augsto mākslinieces līmeni. kaut arī viņa bija apslimusi, koncerts notika un bija ļoti mīlīgs, visi tur tā sēdēja un dziedāja līdzi, pat vismuskuļainākie džeki sirsnīgi pārdzīvoja līdzi. un tad, protams, bija arī tā jaunā mode, kad Tonija pasauca Džoniju no Bronksas, kurš uz skatuves savukārt bildināja savu draudzeni. es vienmēr domāju par to, vai šis diez ir maksas pakalpojums un kā viņi to pasūta un sarunā, un ko darīt, ja meitene negrib ar viņu precēties.

vēl vakar biju pāris veikalos, atradu superīgāko kleitu pasaulē, bet, tā kā šī kleita maksāja 120 dolārus, nevarēju tomēr atļauties, žēlīgi. melna mežģīņu kleita ar augstu apkakli, tās vietā nopirku mazliet vienkāršāku melnu mežģīņu kleitu.
savukārt šodien došos pastaigās un pa muzejiem, rīt satikšu Mišelu, ko, iespējams, neesmu satikusi kopš absolvēšanas, un iesim uz feministu pasākumu un anthology film archives. kaut kā pagaidām, tiesa, es lielākoties redzu metro stacijas, šī lielpilsētu spozme un posms - krietnu daļu laika pavadi, pārvarot attālumus no vienas vietas uz citu. tāpēc laikam tāds Rīgas un Amsterdamas izmērs vienmēr licies vispievilcīgākais.

kaut kā tā. joprojām šeit ļoti patīk, bet pamazām piezogas tāds nogurums. Ņujorka kā viesim ir ļoti nogurdinoša tomēr, Vašingtona tādā ziņā bija saprotamāka un mazāk nogurdinoša.