es vispār pēdējā laikā tāda prātīga, prātīga, ēdu zaļumus, daudz dzeru ūdens, pat guļu daudz un tā, vispār visu daru pareizi, vismaz pēc padomu grāmatu ieteikumiem un lielos vilcienos, esmu izmēzusi pastas, kartupeļus un maizes no savas ikdienas, pie katras glāzes alkohola iedzeru glāzi ūdens un tamlīdzīgi, bet kaut kā reizēm uznāk krietni vājuma brīži, kā, piemēram, šodien, kad aizgāju pusdienvakariņās un apēdu ceptus kartupeļus Piparā.
un fui, tie kartupeļi bija tāda vilšanās, tik negaršīgi un nebūt ne prieku dodoši. kartupeli, kartupeli, kur ir tavi brāļi un kāpēc tu esi tik ļoti vilšanos sagādājošs, nu.
nē, nu laikam tas nozīmē, ka kartupeļus gribēsies arvien retāk. un nākamreiz, kad gribēšu ko ne pārāk labu, kaut ko, kas nekad nebūs smuki nofotogrāfēts pinterestā, iešu pēc kebaba, kas vismaz ir pārbaudīta vērtība.