ir tādas darbības, kas reizēm atgadās un par kurām saproti - jā, this is so us. tā vakar mums bija ar visu mūsu ceļojumu uz Lietuvu, jo galu galā sanāca, ka mēs pavadījām kādas trīs, četras stundas ceļā, lai aizbrauktu un vienkārši 30 min pastaigātu virs kokiem pa to foršo pastaigu taku. ļoti nepraktiski, taču ārkārtīgi skaisti. izvilku savu kameru no skapja dziļumiem, sabildēju kokus, iegaumēju, kā smaržo mežs no augšas, lai ziema nebūtu tik ļoti gara.

šobrīd esam Daugavpilī, kas bija diezgan smieklīgs piedzīvojums ar viesnīcām, kur mūs viena viesnīca visu laiku pārsūta pie citas, kur galu galā nokļuvām vienos naktī un tur neviena nav (un neviena joprojām nav, un es pat nesaprotu, kam lai kā tāds godīgs cilvēks samaksāju, nu)

man ļoti patīk Daugavpils. man liekas, ka šī vieta ir ļoti, ļoti, ļoti savāda. bet, iespējams, man tā liekas par katru pilsētu, kur autoostā ir 00-24 bistro un pie autoostas visu laiku stāv pašvaldības policija.