The weightlessness of swimming in open places
Pirmais plecu sarkanums šogad, pamazām atgūstu krāsu, kas nav viegls pelēkums sejā.
Mati viegli lokaini un visu laiku slapji no peldēšanās. Un sejā atgriežas tāds kā maigums. Vasaras maģija.
Es šorīt peldēju pilnīgi tukšā karjerā, kur apkārt bija lieli koki un mežs ar mūžības noskaņu, un kaut kādā brīdī sirds sāka ļoti dauzīties, un es pēkšņi sajutu savu stiprumu, savu spēku kaulos, vai kā lai to precīzāk apraksta. Sajutu, ka i can deal with shit, and the world doesn't overwhelm me anymore. Saulgriežu maģija.
Un tad, protams, ir arī tas, ka jāļaujas tā justies arī ikdienā, ne tikai maģiskos rītos un rituālistiskās naktīs.