Re: Nu labi, man ari ir viedoklis.
ne, ne, es tik vien parunāties...

Es domāju, ka kolekīvo klupšanas akmeņu top 2 sākas 1)ar empātiju, prast ieraudzīt sevi cita vietā 2) prast skatīt lietas daudzdimensionāli, nevis tikai binārā pretnostātījumā.

Tad arī ļaudis varētu saprast, kāpēc policistam palaist draugu bez soda nav o.k. vai tieši otrādi palaist kādu bez soda allaž varbūt nav nemaz tik slikti, kā sākotnēji liekās. Skatīt lietas daudzdimensionāli, šķiet, svarīgi, jo ne vienmēr labākais policists vai veselības ministrs nepalaidīs draudziņu bez soda, vai neiespruks ārstniecības iestādes rindā. Labākais politiķis ne vienmēr būs brīvs no interešu konflikta un privātām interesēm, bet dažkārt spēj panākt gan lielāku taisnīgumu, gan biezāku maizes riecienu utt. Slepkava dažkārt var būt gādīgs tēvs, un meth addicts rūpēties par savu vecmāmiņu. Laižoties naida badwagoningā parasti šādām domām neatliek laika.

Turklāt, šī prasme kopumā šķiet vērtīga, domājot par labām un sliktām cilvēku kategorijām. Domāju, ka tas varētu palīdzēt ļaudīm labāk izprast ne vien atsevišķus cilvēkus, bet arī tādas LV medijos visai zākātas grupas, kā imigiranti, bēgļi, krievi, ārzemēs dzīvojoši latvieši u.c.

Un, manuprāt, vingrinājums "Sātana advokāts" labi trenē abas šīs iemaņas, ar zināmām atrunām protams (varbūt ne Stanfordas rape case gadījumā) bet citkārt arī skaļi un sensitīvi gadījumi, šķiet, tiek aplūkoti ļoti biased griezumā, kā roka kabatā taustas pēc Sātana advokāta paciņas.


Arī ļoti straight-forward gadījumos, kur pieķer dažādus dzīves pabērnus ar heroīnu kabatā, nazi pudeles brāļa mugurā, pavērtu mēteli mežā vai citādā gaužām neveiklā situācijā. Un protams, ka mums gribās teikt, ka redz kāds maitas gabals un pabira, un kā pelnījis cietumā sapūt, vai pats nazi mugurā, bet nereti morālā atbildības nasta un "izvēle" veikt ļauno darbu bijusi ļoti nosacīta, analogi, trakam zvēram, kurš lai arī pastrādājis ļauno darbu, no izvēles un līdz ar to morālās atbildības ir ļoti tāls.