Nu labi, man ari ir viedoklis.
Tas nu gan nav nekāds absurds, līdz kuram novesta vārda Brīvība, ja kāds kādreiz uzspēlē Sātana advokātu. Man šķiet, ka lielākā problēma ir ar to, ka cilvēki, ļoti negrib spēlēt Sātana advokātu, pat ne nedaudz, bet tā vietā ļauties mediju aicinājumam gulošajam sist stiprāk, dedzināt raganu, pakārt laupītāju un citādi, kas lai arī nereti pelnīti, tomēr neatstāj pārāk labu iespaidu. Kā spilgtākais piemērs nāk prātā Oligarhu kapu svētku, kur daudzi cilvēki ar avīžu ieliktu vārdu "Oligarhs" uz lūpām, devās protestēt pret ļaundariem, bez tādas daudz maz derīgas izpratnes par savu darību.

Domāju, ka daudzi šādi rīkojas nereti, tāpēc man allaž patīk, ka ļaudis uzspēlē Sātana advokātos, un cenšas ļaundarī ieraudzīt cilvēcīgus vaibstus, vai pat sevī mazliet ļaundara.

Piemēram, ir protams sīkmanīgi un neētiski, ja policists savu draudziņu palaiž bez soda, ministrs iesprūk bez rindas vai citādi sīkmanīgi un neglīti izgājieni. Bet tas, ka tas haidžeko visu mediju dienaskārtību arī nav glīti. Varbūt kļūdos, bet domāju, daudzi no tagadējiem Belēviča lamātājiem paši nonākot policista, biļešu kontroliera, deputāta vietā paši neizturētu ētikas pārbaudi.

Es domāju, ka cilvēku, kas saka, ka Belēvičs rīkojās pareizi nav nemaz tik daudz. Daudz vairāk cilvēku ir, kas prasa "Whats the big deal?" un ziniet, man šķiet, ka visai pamatoti. Ja ar tādu skandalitāti vērstos pret ļaudīm, kuri, varbūt mazāk acīmredzami neētiski, izsaimnieko ievērojami lielākus naudas līdzekļus, domāju, ka varētu būt labākā vietā kā pašlaik.

Es arī atvainojos, ka iecepos svešā cibā, bet ne tā ļoti, vien pieklājības pēc. :)