es redzēju sapnī savu bērnības suni, kurš nomira, kad man bija 15 (vai 16? es neatceros) un kuru mēs paņēmām, kad tikko ievācāmies Pārdaugavas rezidencē.
sapnī mūsu vecais suns bija iemācījies runāt un varēja pateikt manu vārdu. viņš arī stāvēja pakaļkājās, un viņam mugurā bija fraka.

ja tā padomā, mūsu vecais suns reāli izskatījās pēc Zirga no animācijas filmas ''Kabata''.

es parasti nemēdzu pievērst uzmanību sapņiem, bet šādos periodos tas ir mega interesanti, jo sapņos viss sajaucas vienkopus un kļūst par milzīgu, neizsmeļamu putru. kaut kādos periodos, kad jāiesniedz lieli darbi, esmu sapņojusi par to, kā eju pie friziera, jo par to domāju ikdienā, bet nebija laika to izdarīt. bet šis sapnis bija kaut kas neparasts jebkurā gadījumā.

no otras puses, es šonakt beidzot tā labi izgulējos, liekas. izrādās, lai izgulētos, vajag atstāt visus logus vaļā un neaizvērt nevienus aizkarus.