vakar noskatījos the big short. es pēdējā laikā esmu atsākusi skatīties Holivudas pilnmetrāžas - iespējams, Sergeju ietekmē, kaut arī mani tās garlaiko arvien vairāk un arvien pamatīgāk. ļ. fascinējoši pašai sev piefiksēt, kā mainās skatīšanās paradumi, it sevišķi pēc vairākiem gadiem īsfilmu vidē.
taču tas, ko gribēju teikt - pēc the big short man bija fiziski nelabi. kā apjukusi gāju ārā no kinoteātra un ļoti priecājos, ka esmu atnākusi viena. filmā bija viena aina, kas man likās over the top (kur Marks Baums saka, ka jau pēc gada visi sāks vainot imigrantus un nabadzīgos cilvēkus, nevis pašas bankas), bet viss pārējais - montāža, stāsti, tēli, random iestarpinājumi ar slavenībām, kas izskaidro ekonomikas norises - likās ļoti iespaidīgi.