manas mīļākās festivāla dienas ir tās, kas ir pēc festivāla. kad tādā mierīgā solī sakārto māju, izmazgā visādas drēbes, sakārto ledusskapi un pamazām atgriezies pie normālas dzīves - tādas, kurā darba laikam ir sākums un beigas. diemžēl jau trešo gadu pēc kārtas pirmā diena pēc festivāla arī nozīmē pirmo dienu ar galīgu neģīmi, jo, kā parasti, saslimstu. bet nekas, domāju par to, kā sestdien iešu pusdienās ar nikolu un maķedoniešu draudzenīti, un paliek mazliet vieglāk.