Vakar tajā trakajā pilnmēnesī gājām pirtī, viss bija tik gaišs, ka likās - redzu tās stirnas meža malā, bet protams, ka neko jau tur nevarēja redzēt. Bet man mugurā bija milzīgs linu galdauts, izrādās, ka galdauts ir tik ērta lieta, kur ietīties, ka tagad krustmāte man sadeva līdzi vēl visādus linu palagus, dvieļus un galdautus.

Un tad mēs skatījāmies visādus vecus dokumentus, dzimšanas apliecības un mājas grāmatas, visādas interesantas lietas par ģimenes vēsturi.

Un, kā jau parasti pēc šādām nedēļas nogalēm, iedvesma darīt skaistas lietas. Rakstīt vēstules ar roku, malt kafiju katrai krūzei atsevišķi, tīt matus linu dvieļos un tamlīdzīgi.