atmiņa visu laiku pieviļ.
rakstu to do sarakstiņus ne uz dienu, bet uz nākamo stundu, bet tik un tā visu laiku kaut ko aizmirstu. aizmirstu atzvanīt, aizmirstu atbildēt, aizmirstu padot ziņu tālāk, aizmirstu izdzert kafiju.
un atceros, protams, tad, kad jau gultā zem segas un miegu ciet.

periods, periods, pussabrukšanas periods, BM bija tāda dziesma kādreiz.
bet man novembrī būs atvaļinājums, un tas jau ir tas svarīgākais, ne.