pamazām remonts iet uz priekšu. sergejus esmu nomainījusi pret četru kungu komandu, kurā ir Mihails, Oļegs, Igors un Viktors, visi tādi smieklīgi kungi, kuri lielākoties ar mani runā krieviski, bet kaut kā nebūt saprotamies. apgūstu visādus interesantus jaunus vārdus, kurus agrāk nezināju, piemēram, visādu trubu specifikas.
bet trakākais ir tas, ka Oļegs man regulāri uzdod jautājumus, uz kuriem man nav atbildes. vakar, piemēram, viņš mani izprašņāja par to, ko es gribu darīt ar logu vannasistabas pārbūves ietvaros. vai es gribu divdaļīgu logu vai viendaļīgu? vai es gribu žalūzijas, kas ir pieliktas pie loga, vai tādas, kuras ir iekšā logā? un es viņam godīgi saku, ka man tiešām nav ne jausmas, tāpēc galu galā paliekam pie varianta, kas sanāk lētāk.
tāpat ir ar flīzēm. beidzot esmu izdomājusi, ka gribu melnbaltas flīzes, tagad tikai jāizvēlas izmērs. esmu izdomājusi, ka negribu lielas flīzes, kas jau ir sākums.
vakar, kad par šo klāstīju draugiem, man ieteica padomāt arī par izlietni. tātad izdomāju, ka izlietni gribu apaļu kā bļodu. bet par materiāliem vēl neesmu pat sākusi domāt.
nemaz nerunājot par durvīm, vai man dieniņ, kā mani vakar Oļegs izprašņāja par manām sapņu durvīm! izrādās, ka man sapņu durvju.

vārdsakot, smieklīgi notikumi. vienā brīdī arī paši meistari saprata, ka man īsti nav praktiskas vīzijas, es tikai viņiem pateicu, ka gribu visu pēc iespējas lakoniskāku un vienkāršāku, katrā ziņā bez sienu gleznojumiem un pārspīlētiem dekoratīviem elementiem, kurus es gana daudz smeļos šeidībāros, un Oļegs mierinoši apsolīja, ka viss, pārējo viņi izlems paši.

bet Jumja disko flīzi gan es kaut kur dzīvoklī gribētu ielikt.