atradu rakstu par to, kā vasara un karstums cilvēkiem, kas pie tā nav pieraduši, krietni apgrūtina spriestspējas. sen nebiju lasīju ko tādu, kas man lika piekrītoši māt pie katra paragrāfa - arī šodien katru reizi, kad izvelkos ārā no šī ledusskapja, kas ir mūsu Vecrīgas birojs, jūtu, kā domāšanas spējas vienkārši pazūd. bet nu tā kā pēc darba ir paredzēts lekt autobusā un braukt spēlēt futbolu un peldēt jūrā, tas drošvien ir labi.

tāda tīri fiziska eksistence. kad visas nebūšanas un sarežģījumi vienkārši izkūp no galvas.