kādreiz, kad es daudz rakstīju par bezmiegu filmās, lasīju tādu domu, ka miegs ir ne tik ļoti nepieciešams fiziski, jo, ja ļoti gribētu, vienmēr varētu atrast kādu veidu, kā apiet vai atrisināt fizisko nogurumu, bet vairāk garīgi, lai nodalītu vienu dienu no otras, vienu notikumu no cita - dotu iespēju prātam ieturēt pauzi. tieši tā es pēdējā laikā jūtos - man vienkārši nepietiek atstarpju starp notikumiem, viss paliek viens milzīgs laika blāķis, kuram nav ne gala, ne malas, ir tikai mūžīgais darbs.