Nē, kāpēc, nekāda sazvērestība nav vajadzīga, es vienkārši norādu domāšanas modeli.

Esmu pārliecināts: sašutums par to netikumīgo literātūru ir tādēļ, ka tā varētu bērnus novērst no dieva. Jo kristīgajā pasaules uztverē novērst no dieva un darīt pāri ir viens un tas pats; novērst no dieva ir lielākais pārinodarījums, kāds vispār ir iespējams, ne tikai miesu pazudina, bet arī dvēseli. Visi citi pāridarījumi, ja tie tuvina dievam, var būt par svētību -- labāk lai tu bez vienas acs ieej debesu valstībā, nevis abām pazušanā.

Nu lūk, un netikumīgā literātūra rada priekšstatu, ka pilnvērtīga un laimīga dzīve iespējama arī bez dieva. Tā dievu nenoliedz, bet tā arī apzināti nestāsta -- lūk, lūk, šeit ir vienīgais ceļš, patiesība un dzīvība. Tā sludina, ka no savas seksuālitātes nav jākaunās, savukārt kristietība māca, ka ir gan -- labāk būt vienam, bet, ja nu tomēr nevar atturēties, tad labāk apprecēties un nodarboties ar seksu tikai laulībā, lai negrēkotu. Turklāt cilvēkiem, kas nav apmierināti ar savu seksuālo dzīvi, daudz vieglāk iesmērēt visādas savdabīgas ideoloģijas.

Triks ir tāds, ka kristieši domā, ka viņi ar to visu dara cilvēkam labu. Viņi nespēj pieņemt, ka cilvēks var būt laimīgs bez dieva; patiesa laime bez dieva nav iespējama, jo tikai dievs sniedz patieso laimi (lai gan šis arguments ir acīmredzami neloģisks, kristīgajā pasaules uzskatā tas šķiet pašsaprotams.) Nevar teikt, ka kristieši cenšas neticīgos padarīt nelaimīgus; viņuprāt, neticīgie jau IR nelaimīgi un, ja viņi paši to nesaprot, viņiem to vajag parādīt. Un viņiem to būs vieglāk pamanīt, ja viņiem tik tiešām kaut kas nelāgs notiks. Ne ka kristieši to viņiem vēlētu, bet, hei, ja tas palīdz sasniegt patieso laimi...