pirms krietniem gadiem, kad es vēl nebiju pati lasījusi Bodrijāru, man mat. īsi kaut ko sāka stāstīt par viņa tekstiem un idejām, ieskaitot hiperrealitāti, ko es savā kino teorētiķes prātā sadzirdēju nevis kā hyperreal, bet kā hyperreel. un es domāju, ka wow, cik interesanti, hyperreel, diez, kas ar to ir domāts, bet man bija dziļa pārliecība, ka ir reel, nevis real, un tas neradīja nekādas šaubas. liela bija mana vilšanās, kad es sāku lasīt pašus tekstus un sapratu, ka prātā ir noticis gļuks.

bet hyperreel savukārt ir kāds vimeo lietotājs, un es joprojām domāju par to, vai un kas ir hyperreel tādā teorētiskā griezumā.