aņa delovejevna (![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} deloveja_kundze) rakstīja,@ 2015-03-10 20:08:00 |
 |
 |
 |
|
|
|
|
|
|
 |
|
 |
man patīk sekot laika ritējumam arī tādā veidā, ka es reizēm mēdzu paskatīties uz konkrēto datumu vēsturē, tas ir, iepriekšējos cibas gados, un salīdzināt. piemēram, salīdzinājumā ar 2013. gada 10. martu šis tas ir nopietni mainījies, un ļoti daudz kas nav. bet problēmas lielā mērā ir tās pašas.
sīki mazi žagariņi, paši pūta, paši dega, un tev ir tā bēdīgi, un kaut kas smeldz. kaut kādas ilgas pēc laika, kad biji vienkāršāka un mazāk principiāla, kad ļāvi citiem par sevi rūpēties un pieņēmi citu mīlestību un tās izpausmes, nevis pāranalizēji vai vienkārši visu norakstīji uz to, ka biji nogurusi un otram bija tevis žēl. varbūt tā joprojām ir tā pati vecā problēma, ka pašai liekas, ka tevī nav nekā mīlama, vai vienkārši neviens cits, izņemot mammu, to mīlamo neredz, bet tu esi pieaugusi un atbildīga, un zini, ka šādas domas ne pie kā laba neved, tāpēc tu visu aizmirsti, nokrati no prāta, turpini rakstīt bakalaura darbu un labot esejas, prātā strīdoties ar mīļo pasniedzēju, kurš, kā liekas, nemaz nav sapratis tavu eseju, bet ir tā gruzdoņa iekšā, un tu pati nekādi nesaproti, kāpēc. varbūt tāpēc, ka azjr. mīļ. kļuvis pārāk sāpīgi tuvs, varbūt tāpēc, ka vietējais puika palicis pārāk tuvs, varbūt tāpēc, ka saproti, ka pēc četriem mēnešiem mat. vairs nebūs tavas ikdienas daļa, un tas sāp, jo viņš galu galā ir tavs labākais draugs, bet galu galā tas pieaugošais tuvums ar tiem dažiem cilvēkiem paliek arvien grūtāks, jo galu galā izrādās, ka tu nemaz nemāki būt tuva. ka tu pati, nevis citi, uztver pārējos kā pārējošus elementus tavā dzīvē, un, lai arī tas, iespējams, ir visreālistiskākais veids, kā uztver lietas, tas tomēr ir arī sāpīgākais, jo pēc kāda laika izrādās, ka tu nemaz negribi aizbēgt, ka tu gribi palikt un gribi būt kopā ar cilvēkiem. ar mammu, ar tēvu, ar draugiem, ar puikām un meitenēm, bet tev vienkārši nesanāk, jo pārāk apzinies, ka komunikācija ir konstrukcija un ka no rīta pati šo visu norakstīsi uz nogurumu, uz pārgurumu un uz nesen izdzerto vīnu, viegli pasmīkņāsi un turpināsi pierādīt visai pasaulei savu neatkarību un patstāvīgumu.
Nopūsties:
