Ilonai Brūverei ir lieliski kinožurnāli ''Māksla'' no 90. gadu sākuma, es īsti nezinu, kurā brīdī kinožurnāli ieguva tādu autorisku piesitienu, un viņai ir viens tāds skaists un iedvesmojošs par Uldi Bērziņu, kur Bērziņa meita stāsta, ko, viņasprāt, dara tētis.

Savukārt Dainim Kļavam 1991. gadā tapa kinožurnāls ''Levitācija / Gravitācija'', kas ir stipri eksperimentāls, ļoti saraustīts un vispārēji savāds stāstījums par, hmm, tramvajiem, lidošanu un džekiem, kas spēlē kontrabasu uz tramvaja, ko ved demontēt.

Tapieriem pēc darba dzīves ļoti deformējas rokas, ko lielā mērā ietekmē arī tas, ka kinoteātri vienmēr bija auksti un mitri. 

Un Bila Klintona vizītes Rīgā 1994. gada kinožurnālu naratē Kārlis Streips, es ļoti gribētu viņu kādreiz par šo izprašņāt, tur tāds patoss un aizrautība tajā kinožurnālā, jā, brīvība! jā, neatkarība! jā, Amerika! cilvēki stāv lielos pūļos, vicina Amerikas karodziņus un intensīvi pārdzīvo. 

Bet visaizkustinošākie materiāli, ko šodien redzēju, bija no 1990. gada maija sākuma un 1991. gada janvāra. Cilvēkiem asaras acīs par neatkarību, Ziedonis tik skaisti runā, cilvēki klausās radio un skaita līdzi, kurš par ko nobalsojis, un mani flashback'i uz vakarnakti, kad ļoti sirsnīgi sūdzējos iebraukušajam draudziņam par šī brīža dzīvi Latvijā. algas un to visu jau it kā var pārdzīvot, vienmēr var strādāt vairāk, bļ., bet pēdējās dienās tik ļoti sāp visi parādnieki, publiskās mētras izsmiešanas, tas gara mazums, ko redzu katru dienu uz ceļiem un lielveikalos, absolūtā nespēja redzēt tālāk un vairāk par tikai sevi. vakar supertūtiņam un iebraukušajam draudziņam apgalvoju, ka šeit dzīvo ļoti bezgalīgi savtīga nācija, viņi no sākuma nesaprata, par ko es runāju, bet tad diemžēl sāka man piekrist. tikai es un man. mans būs mans. un nafig skatīties tālāk, domāt ilgtermiņā un pārstāt uzvesties kā idiotam, bet tiešām uzņemties atbildību par sevi, saviem lēmumiem un vidi, kurā dzīvojam. 

bet 1990. gada maijā ir pacilājums, ir Ziedoņa runa par skudru un ziloņa kāju, ir liepas pašā plaukumā, cilvēku rindas pie Saeimas un plakāti. skaisti nākotnes plāni, brīvība!!!1! un jauns Godmanis, kā arī vīrs, kas aizdomīgi izskatās pēc Andra Bērziņa (prezidenta kunga), vai tas tā varētu būt? Vai Andris Bērziņš (prezidenta kungs) bija klāt 4. maija zīmīgajā sēdē?

meanwhile in reality, šodien esmu tik bēdīga, ka pat nezinu, kur likties. braukšu pie Paijas un mammas, varbūt bēdīgums pāries, kad apskriešu piecus apļus pa dārzu ar suņiem.