aņa delovejevna ([info]deloveja_kundze) rakstīja,
@ 2015-01-26 21:51:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
noskatījos beidzot whiplash, un, ar nožēlu jāsaka, ka mēreni vīlos. filma jau, protams, ir ļoti laba, bet. kaut kā tā, ka absolūti nepārliecināja, biju gaidījusi kaut ko episku. parakājos pa recenzijām, mēģinot ielikt vārdos to, kas tur nelikās līdz galam, un atradu vienu, kas izteica tieši to, ko domāju: whiplash kā filma par izcilību ir pārsteidzoši viduvēja. neviens no tēliem ne mazākajā mērā nepārsteidza, visa notikumu attīstība likās ļoti paredzama, un vienīgais, kas mazliet pārsteidza, bija pāris no grupas dalībniekiem, kuri bija ļoti negatīvi pret protagonistu. vārdsakot, mērena vilšanās, bet tas viss pieder pie lietas, supertūtiņš liek skatīties jaunākās pilnmetrāžas, jo saka, ka es citādāk atpalieku no dzīves, un tā nu es pamazām savā gliemeža ātrumā mēģinu atgūt iekavēto un garāmpalaisto, kauns jau pat atzīt, bet joprojām neesmu redzējusi, piemēram, rocks in my pockets. kur nu vēl birdman un boyhood. 

un vispār, ja vēl par whiplash, jāsaka, ka es arī ļoti, ļoti, ļoti iebilstu šai galvenajai domai, kas, manuprāt, ir viena no sliktākajām domām ever. izcilību panākt uz kaut kā cita rēķina, piemēram, sava prāta un pašcieņas rēķina, nav nekāds liels sasniegums, uz ko vajadzētu virzīties. pēc visām huiņām, kurām pati esmu bijusi cauri, galvenais nu jau liekas vienkārši tas, lai cilvēks ir 1) labs un 2) pareizajā vietā (ar pareizo šeit saprotot vietu un profesiju, kas ir piemērota prasmēm un talantiem, kā arī vēlmēm un garīgajām spējām). un šī te attieksme, ka if you push somebody hard enough, they'll become great, nu, drošvien, bet nu ne jau ar lamāšanu, pazemošanu un iebiedēšanu. skatoties uz pasniedzējiem, kuri man pašai ir visvairāk ko iemācījuši, marko ar savām iebiedēšanas spējām nav saraksta augšgalā, bet drīzāk tie cilvēki, kuri parāda veidu, kā to, ko tu dari un apgūsti, organiski iekļaut savā dzīvē, nekad neaizmirstot, ka tu pats esi vairāk nekā šī šaurā niša, kurā mēģini sasniegt izcilību. tāda visas enerģijas koncentrēšana uz šauru nišu izcilības gūšanai ir īsākais ceļš uz nervu sabrukumu, un kāda tam visam ir jēga. 

meanwhile in reality, esmu pavadījusi pēdējās pāris dienas, runājot ar pēc iespējas mazāk cilvēkiem, jo mazliet depris, toties ļoti daudz laika pavadu virtuvē. uztaisīju diezgan foršu humusu, kas sanāca mazliet par biezu, pirmo reizi pati uztaisīju suši, kur pirmajā rullī bija par daudz rīsu, bet tas viss ir iemaņu jautājums, un šodien mēģināju uzcept saldo kartupeļu un lēcu plācenīšus, kuri diemžēl īsti labi neturējās kopā, lulz, tāpēc tagad vienkārši visu to masu ieliku cepeškrāsnī, varbūt sanāks tāds liels un resns plācenis tā vietā. toties sanāca diezgan forši cepumi (auzu pārslas ar banānu, pavisam elementāri) un lielisks smoothie ar saldētām upenēm, kivi un banānu. un vakar pat nopirku jaunu kleitu, bet tas diez ko omu neuzlaboja, nu gan periods uznācis, ka pat oasis kleitas nepalīdz. nē, nu es saprotu, ka tas viss ir no tām domām par nākotni, kura mazliet uztrauc un mēreni biedē, galvenokārt naudas un pašas nervu dēļ, bet kaut kāds pārgurums arī iestājies, vai. vārdsakot, daudz miega, dažādas, nevis tikai biroja aktivitātes un savaldība. tas ir tas, ko laikam šobrīd vajag. 


(Lasīt komentārus)

Nopūsties:

No:
( )Anonīms- ehh.. šitajam cibiņam netīk anonīmie, nesanāks.
Lietotājvārds:
Parole:
Temats:
Tematā HTML ir aizliegts
  
Ziņa:
Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?