oi, es nebiju to domājusi personīgi. es jau arī uzaugu salīdzinoši šelterēti, bet skola man visai sāpīgā veidā tomēr parādīja, ka cilvēki mēdz būt ar, ē, ļoti dažādu vērtībizpratni. man šķita, ka pieaugušo pasaule būs savādāka, bet diezgan ātri atskārtu, ka nav loģiska pamatojuma tā domāt, jo kur tad visi tie aprobežotie klasesbiedri paliek - kļūst par aprobežotiem pieaugušiem. es jau arī kopš skolas beigšanas esmu izvēlējusies uzturēties noteiktā šaurā vidē, kurā lielākoties varu justies labi; tajā pašā laikā esmu centusies saglabāt arī kaut kādu saikni vai vismaz apziņu, ka realitāte un izpratne par to ārpus kultūras darbinieku loka ir pavisam citāda.
pa shady bāriem staigāt jau arī var tikai ar zināmu naivu ticību pasaules labestībai. :) tie, kam ar pasaules attieksmi ir slikta pieredze, pa tādiem nesadomā klīst. :)