es tagad visus santehniķus saukšu par Sergejiem, vai vismaz šos divus, kas pie mums nāk un reizēm pazūd, reizēm apmaldās, mūsu sākotnējais santehniķis Sergejs vispār ir krievs, un tagad viņš ir sācis ņemt līdzi otru santehniķi, kuru es arī saukšu par Sergeju un kurš runā latviski, tāpēc mēs ar Līvu izdomājām, ka Sergejs 2 ir Sergeja 1 tulks, jo, godīgi sakot, neko citu es viņu arī neredzēju darām. lai nu kā, santehniķi Sergeji bija turpu šurpu, garš stāsts kļūst īss ar to, ka pēc gada dzīves šajā dzīvoklī mums virtuvē ir veļasmašīna.

šādi laikam jau ir ar tiem pagaidu variantiem, ja, domā, padzīvosi pāris mēnešus, beigās iekulies kaut kādos vājprātos un kosmosos, un attopies, ka dzīvo tādos ne pārāk labiekārtotos apstākļos jau gadu, koļījies draugiem, lai ietu iedzert vīniņu un vienlaikus izmazgātu veļu pie viņiem, un aizņemies pannas no viesiem, kas nāk brokastīs. bet nu ko tur daudz, izskatās, ka vismaz vēl kādu pusotru gadu šeit palikšu, laikam vajadzētu beidzot dabūt normālu pannu un sakārtot ūdens jautājumu.