viens no maniem pēdējā laika mīļākajiem brīžiem/kadriem: piektdienas vakara ziemassvētku atzīmēšanā mūsmājās vienā brīdī visi sadalījās pa grupām, daļa virtuvē cepa brokoļus, daļa manā istabā sēdēja zem segu cietokšņa un runāja par kāpostiem Kārsavā vai kaut ko tādu, un daļa sēdēja Līvas istabā, klausoties stundu garo Joseph Beuys skaņdarbu Ja Ja Ja Ne Ne Ne, kur viņš visu stundu tiešām aŗī saka tikai ja ja ja un ne ne ne. Ap 36. minūti viņš gan mazliet sasmejas, tāpēc laikam ir vērts noklausīties vēlreiz.