dienas epifānija: es jau kādu laiku mēģinu dzīvot tādā pagaidu stāvoklī. tā, ka man ir bail/negribas iedzīvoties, bail/negribas pārāk nopietni kaut ko uzsākt, bail/negribas padarīt tās saiknes ar šo pilsētu pārāk ciešas un oficiālas, jo bail, ka es te arī palikšu, vēlreiz nemaz neaizbraukusi prom. es turpinu veidot attiecības, draudzības un saistības tā, lai varu mēneša laikā visu noapaļot un braukt prom, ja nu tā vēlme pēc citurienes paliek pārāk spēcīga. un šodienas epifānijā arī sapratu to, ka šādi dzīvot taču nevar. viss tā arī paliek, karājoties gaisā.