man vairs nav spēka atbildēt ne uz epastiem, ne vēstulītēm feisbukā vai komentāriem, pat uz īsziņām atbildu ar dienas nokavēšanos, ja vien īsziņas saturs nav kaut kas tāds kā ''chomsky. tagad!'' un pārējā laikā es vienkārši sēžu. es tiešām nevaru neko citu padarīt, tikai sēžu un skatos sienā vai ekrānā.
labi vismaz, ka vēl dzīvē varu normāli komunicēt. un labi, ka biju iepirkties, nopirku mākslīgās ādas svārkus un zābakus, jo acīmredzot ir sācies mākslīgās ādas laiks dzīvē.

viss ir ļoti, ļoti labi, es vienkārši esmu pilnīgi izsmelta. šonakt vismaz beidzot gulēju pietiekami daudz un ilgi, un modos tikai trīs reizes, ne reizi tāpēc, ka murgoju, ka kāds būtu izdarījis pašnāvību, bet šoreiz murgoju/sapņoju par vīriešiem, ar kuriem ir nepabeigtas attiecības, tas ir, viņi vienkārši nevēlas mani satikt. es laikam te tagad kādu nedēļu pamurgošu, tad visi sūdi būs izmurgoti ārā un varēs turpināt mierīgi dzīvot, ja.