es arī kādreiz domāju, ka man nav rakstura celties, atbildības sajūta un kas tur, bet reāli tas bija no tā, ka es par maz gulēju. varēju palūgt kādam, lai noteikti mani pamodina piezvanot, rezultātā pamodos pusotru stundu par vēlu ar 14 neatbildētiem zvaniem, domāju, ka tas ir kaut kāds vienaldzības pro līmenis, bet izrādās, ka tā nav. man tagad ir ļoti disciplinēts brūtgāns, kurš iet gulēt starp 22iem un 23iem un man sanāk darīt apmēram to pašu, no rīta, pirms septiņiem, es ceļos negribīgi (protams), bet bez problēmām. Tagad es pieceļos, un tad man ir vienalga, bet pieceļos.
Vēl tam varētu būt saistība ar vecumu, jo veciem cilvēkiem bail miegā nomirt, tāpēc viņi ilgi neguļ, un kā zināms, esmu mazliet vecāka par tevi :D