tikko redzēju pie loga lidojošu zirnekli, pieļauju, ka sāka rādīties. pieļauju, ka sāka rādīties krietni par ātru, jo, ja pareizi atceros, kolēģiem sāka rādīties tikai kādas pāris nedēļas pirms Lielā Notikuma. skaļi aizrunājos par blašķītēm un nervu zālēm, praktikante pajautāja, vai man viss kārtībā ar dzīvi tādā ļoti satrauktā balsī. nekas, viss nāk viļņiem, bļin, no frīstaila repa līdz kafijas un šokolādes pārdozēšanai and beyond. Arnyyy ļoti smieklīgi mani atdarināja, bija ļoti jāsmejas, jo izklausījos neciešama un kā tikko izkāpusi no pozitīvisma busiņa, es domāju, ka mēs te visi arvien vairāk aizejam ar putniem.
bet vispār plānoju ierakties zem segas un skatīties film noir pēc tam, kad būšu uzrakstījusi visus tos epastus, kurus jau redzu sapņos un par kuriem domājot man sāk raustīties kreisās rokas pirksti. vismaz film noir ir ļ. iedvesmojoši.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: