pēdējā laikā tēma, par kuru visvairāk uzvelkos, ir pusaudžu darbs. viss jau ir aizgājis tik tālu, ka bez maz vai jūtos vainīga, jo šovasar nestrādāju. nu psc, paspēšu izstrādāties līdz baltajām pelītēm visa atlikušā mūža laikā, kāpēc man tagad, vienā no manām pēdējām vasarām, būtu jākrāmē preces lielveikala plauktos (jo neko citu, he he, pusaudžiem nepiedāvā)?

vienīgais iemesls, kāpēc es varētu gribēt strādāt, ir tikt prom no mājām. bet tā kā visu laiku līst, man nemaz nekur citur diez cik negribas. lasu grāmatas, ēdu biezpienu un klausos Šeinu Makgovanu. man patīk.