Mana 18gadīgā māsīca, kura tikko pabeidza vidusskolu, izvizināja mani tikko ar savu moci. Sapratu vairākas lietas. Pirmkārt, to, ka esmu speed junkie un ka ātrums - it sevišķi tāds, ko piedzīvo ārpus kastītēm, tas ir, mašīnām, ļoti aizrauj. Otrkārt, kaut kad tas pašai būs jānokārto un jāsāk braukt ar moci pašai. Un treškārt, tā ir tik faking lieliska sajūta. Joprojām patīkamas tirpas un trīsas pa visu ķermeni, tik ļoti, ļoti lieliski. Mati pinkās, seja sapūsta vējā, es tiešām nevaru izstāstīt, cik tas bija labi.

Diez, ir tādi cilvēki Rīgā, kuri nodrošina moču transporta iespējas? Sabiedriskais transports, tikai ar motociklu, vai moču takši. Biznesa idejas potenciāls, es noteikti izmantotu.