Ziniet tos brīžus, kad kaut ko uzsāc un saproti, ka baigā, baigā kļūda sanāks? Man tā tikko bija ar šo te ģimenes un citu pietuvināto cilvēku roudtripu uz Baltinavu, tikko sēdēju benzīntankā uz maliņas, ēdu saldējumu un domāju par to, cik visi šie cilvēki ir traki. Bet nekas, aizbrauksim uz tiem mežiem, kur ar brāli pirms kādiem 15 gadiem naktīs klausījāmies vilku gaudošanu, gājām mellenēs un braucām uz traktora kā tādi mazi kundziņi. Un, runājot par ģimeni un tādām lietām, ievēlos naktī vecāku namā un ieraudzīju savu mīļāko krūzīti no bērnības uz kāpnēm, jo ja tu kaut ko ļoti, ļoti vēlies, visi brālēni un tantes sadodas rokās, lai tev palīdzētu un dabūtu tādas bērnības atmiņas no vecmammas dzīvokļa, kas jau ir izlikts pārdošanā.

Ļoti skaists ceļš šeit vismaz. Nolīdīšu mežā, meklēšu mellenes un vilkus un blenzīšu kokos. Un visu laiku aizmirstu, ka meind. otrdien būs klāt.