tādas brīvdienas, tādi Jāņi, pēc kuriem gribas vienkārši turpināt justies tīram. tīram, nevainīgam un patiesam, gribas nestrādāt muļķības un nedarīt bezjēdzīgas lietas. pusgada restarts.
ļ. labi. maģiska sajūta. vakar ar katrīnu sēdējām pie ugunskura, visi bija aizgājuši gulēt, mēs divatā sēdējām un klausījāmies ierakstus no Dziesmu svētkiem, aiz priedēm bija jūra, aiz priedēm otrā sānā bija ceļš ar pāris mašīnām, kas brauca atpakaļ no zaļumballes, un tur pa vidu mēs ar ugunskuru un ierakstiem. un šodien es ēdu garšīgākās zemenes pasaulē, kuras pārdeva vīrs no Kandavas, es šodien arī sasitu celi, lēkājot pa batutu kā tāds mazs bērns, un ir tik ļoti, ļoti laba sajūta. beidzot laikam nomierinājos pēc Somijas, es joprojām nesaprotu, kas notika, bet laiks palīdz. bet tā nekādā ziņā nav slikta sajūta, tā ir ļoti, ļoti laba un silta, un tāda mazliet smeldzīga.

bet šobrīd gribas iet gulēt smaržīgos palagos, tad pamosties, nomazgāties strautiņā, uzvilkt baltas drēbes un iet būt labai un savest kārtībā visādas pašas un citu ievārītas problēmas. galvenais šo te vēlmi būt pacietīgai un baltai nepazaudēt.