nu lūk, un te nu arī parādās mana vasaras sajūta, klausos šausmīgas popdziesmas, ēdu milzīgas zemenes, krāsoju nagus koši rozā un žāvēju matus bez ķemmēšanas, un tā sajūta ir tāda, kādu ar Līvu piedzīvojām, braucot atpakaļ no sava āgenskalna bāra pa tumsu, kad vienkārši uz riteņa gribi dejot, mētāties ar rokām un visādi citādi labi justies. es vienkārši amst. esmu sākusi dejot uz riteņa, because my hips don't lie, vienvārdsakot, muļķības prātā, gribas būt ārā līdz rīta gaismai un dejot pa zāli ar basām kājām, nevis sēdēt un rakstīt atskaites, woohoo.

bet nekas. pabeigšu atskaiti, uzkrāsošu acis, pabeigšu likt somā lietas un braukšu uz lidostu, apmēram tā. šīs vasaras pirmais izrāviens.