Latgale, vieta, kur es vienmēr daudz ēdu un guļu. šodien nogulēju jau visu ceļu uz šejieni, tagad sadzēros kafiju, brālēni apkārt skraida un runā, divdesmit minūšu ilgā sarunā ar tanti noskaidroju visu par visu, ieskaitot to, ka viens mūsu radinieks ir gejs, savukārt man tā kā būtu laiks precēties. kad norādīju, ka manai mātei bija 38 gadi, kad es piedzimu, tāpēc man nav kur steigties, man tika dota atļauja vēl dauzīties pa pasauli. katrā ziņā smieklīgi.

bet vecmamma mani īsti neatpazina, grūti pateikt. vecmamma mēģina likt nesakarīgas zilbes kopā, veidojot vārdus un teikumus, un vienīgais, kas viņai sanāk, ir pateikt, ka grib ''uz sātu''.

es par to ilgi runāju ar savu terapeiti, par to, ka es ar šo nekad neesmu saskārusies. līdz šim visas nāves, ko esmu piedzīvojusi, ir bijušas pēkšņas un negaidītas, bet es nekad iepriekš neesmu saskārusies ar tādu lēnu izdzišanu, kas katru reizi liek domāt, vai šī ir pēdējā reize, kad redzi šo cilvēku.

un tagad es te sēžu, ārā ir lielisks laiks, un vispār tā kā vajadzētu iet dauzīties pa pļavām, bet man ir jāsagatavo atskaites un jāizraksta rēķini. nu, tā kaut kā.