pēdējā mēneša laikā pilnīgā vienatnē, gulēšanu neskaitot, rupji rēķinot, neesmu pavadījusi vairāk kā 20 stundas. pēc pusotra gada dzīves vienai un visnotaļ izolatoriska dzīvesveida, kad ieslēdzos istabā uz nedēļu un tikos tikai ar mateju un meind. uz vīniņu un kafiju, šis ir diezgan prātu un garu graujoši.

trakākais ir tas, ka man ļoti patīk pavadīt laiku ar citiem, vienkārši man tieši tikpat daudz laika vajadzētu pavadīt vienai, lai es nesajuktu prātā un spētu izsekot līdzi tam, kas notiek. bet šobrīd ar nemitīgo braukāšanu turpu šurpu man ir sajukušas dienas, mēneši, sejas un nosaukumi. pirms vīnes būs viena diena vienkārši jāpavada gultā ar grāmatām, skaistiem attēliem un pildspalvu. varbūt tad lietas beidzot saliksies pa plauktiņiem.